Šodien dienas pasaulē ir tūkstošiem cilvēku, un katram no viņiem ir savādāki uzskati par to, kas ir mājas, kāda ir to nozīme. Liela daļa ir kļuvusi par vienu no pelēkās masas sastāvdaļām, aizmirstot to, kādas tradīcijas ir piekopuši mūsu senči. Edvarts Virza 1933.gadā ir uzrakstījis darbu „Straumēni, kurā ir atklājis savas sajūtas, ko ir piedzīvojis bērnībā, dzīvojot lauku sētā. Autors ļoti spilgti attēlo senlatviešu tikumus, tradīcijas un darbus, kas iet roku rokā ar dabas likumiem. „Dabas lielā grāmata viņiem bija bez noslēpuma, un zvaigžņu tecēšana, mēnešu dilšana un augšana, saules grieži, akmeņi, koki un putni runāja viņiem saprotamu valodu, kas viņus mācīja un biedināja un padarīja viņu darbu neikdienišķu.”
Straumēnu mājām ir piešķirta ļoti liela nozīme, šī sēta bija ļaužu pārpildītas, jo tajā dzīvoja vairākas ģimenes, kas bija no dažādiem slāņiem, taču neviens no viņiem nejutās labāks par otru, gluži pretēji, saimnieki saliedējās ar kalpiem un kļuva par vienu veselu. Katram bija zināms savs darbs, sievietes veica tos darbus, kas bija viņām pa spēkiem, savukārt stiprais dzimums cīnījās ar īstiem vīru darbiem. …
