-
Mūsdienu pasaules globalizācijas ietekme uz augstākās izglītības saturu, mērķiem un tehnoloģiju
Augstākās izglītības mērķis pamatā vienmēr bijis nemainīgs un paredz kalpot par valsts ieguldījumu nākotnē, jo kvalitatīvas zināšanas paātrina tehnoloģiskās pārmaiņas, palielina ekonomikas produktivitāti, nodrošina cilvēka attīstību mūsdienu prasībām [9]. Ja agrākās tehnoloģijas rūpniecībā aizstāja darbaspēka fizisko spēku, tad jaunās uz informāciju tehnoloģijām balstītas tehnoloģijas balstītas uz cilvēka prātu [2], kas nozīmē, ka arī augstākajai izglītībai ir nozīme globalizācijas veicināšanā. No tā loģiski izriet, ka augstākās izglītības mērķis ir veicināt globalizācijas procesus visaptverošākā skatījumā.
Pastāv teorija, ka globalizācijas ietekme uz cilvēci nākotnē var sarukt vai pat pazust, ko paredz 2. pasaules iedzīvotāju populācijas lieluma prognožu scenārijs (5.att.) saistībā ar cilvēku populācijas pakāpenisku sarukšanu, pasaules resursu samazināšanās rezultātā [3].
Turklāt eksistē uzskats, ka globalizācija nemaz nepastāv un, ka šis apzīmējums ir abstrakti teorētisks izdomājums, lai aprakstītu jau sen notiekošus pasaules procesus kā progresa gaita, attīstība, kas pastāv jau kopš sabiedrību koakciju sākuma. Tikai dažādos laikposmos atšķīrusies šo procesu intensitāte un izpausmes [5,8].
…
Jau no cilvēces rašanas brīža, katrs indivīds bija pakļauts kopējo sabiedrisko tendenču ietekmei uz indivīda lomu un to piedāvātajām iespējām. Mūsdienu sabiedrības izpratnē pamatā pastāv diferencēta uztvere par sava ego dalību visaptverošos procesos, kas skar ne tikai viņa, bet arī apkārtējo eksistenci. Šīs izpratnes pamatā ir sevis kā indivīda, un tikai tad ar sevi saistītos procesu apzināšanos, kas mūsdienu cilvēka uztverē darbojas atšķirīgos psiholoģiskos līmeņos, ja ņem vērā, ka pirmatnējās sabiedrības cilvēks sevi relatīvi vairāk saistījis ar apkārtējo vidi un dabu kopumā [7,13]. Tagad informāciju tehnoloģiju laikmetā esam atkarīgi no izziņas procesiem, kuri būtiski ietekmē mūsu izvēli un izpratni par apkārt notiekošo [2,10]. Arvien lielāka kļūst ārpasaules ietekme un radītais spiediens uz indivīdu, globālu procesu rezultātā – respektīvi, notiek globalizācija. Globalizācija ir termins ar plašu nozīmi un pielietojumu. To regulāri attiecina uz kultūras, ekonomikas vai politiskas unificēšanos, norādot, ka pasaule kļūst viens „liels tirgus”, viena kultūras sabiedrība vai viena politiskā arēna. Arvien lielāka loma kļūst globālu problēmu aplūkošanai [5,8,14,16].
