Vai vispār ir tāda iespēja sekmēt audzināšanas darbību? Domāju, ka jā, noteikti. Audzināšana realizējas kā cilvēku darbība, kas ir pamats un avots audzināšanas procesam. Audzināšanas darbība, tāpat kā jebkurš cilvēka darbības veids, ir mērķtiecīga, priekšmetiska, apzināta un brīvprātīga. Audzināšanas mērķis ir sekmēt audzēkņu attieksmes veidošanos, tātad audzināšanas darbības priekšmets vienmēr ir audzēkņu daudzveidīgās attieksmes.
Kāds tad ir mērķis tam, ka tiek sekmēta, vai gluži pretēji bremzēta audzināšanas darbībā izglītības iestādēs? Mērķis nenoliedzami ir izveidot pilnīgāku mācību procesu, ar vairāk kvalitatīvākām un sekmējošākām iespējam, lai skolēns pilnveidotos un radoši augtu, un attīstītos. Nav svarīga kvantitāte, bet gan tieši otrādi- kvalitāte, kas šajos laikos reti kur ir sastopama lieta Tas ir grūts uzdevums gan pedagogam, gan visai valstij, cik nu lielā mērā tas skar valsti. Neviena pedagoģiskā darbība nav bez nepilnībām, tā nekad nevar būt perfekta, vienmēr būs kādas nepilnības. Nedomāju, ka viss process ir atkarīgs tikai no skolotāja, bet arī no valsts, no izglītības ministrijas. Skolotāja izaugsme un tālāk izglītība nesaraujami saaužas gan ar skolēnu attīstību, gan ar skolotāja darbību apkārtējā sabiedrībā.
1.Kā pirmo es noteikti pieminēšu ārpusklases darbu, respektīvi, tie ir dažādi pulciņi jeb ārpusstundas nodarbības, piemēram, koris, dažādas sporta aktivitātes. Kāpēc tas viss ir vajadzīgs?…
