Kļūstot par ministru prezidentu man būtu jāsaka ardievas ģimenei, laukiem, jautrībai, draugiem un atpūtai, jo šis darbs prasa daudz laika pavadīt pie papīru kalniem. Es labprātāk izvairītos no politikas un pilsētas dzīves, lai dzīvotu brīvajā, svaigajā lauku apkārtnē, kuras ir manas sirds mājas.
Nāk atkal pavasaris- sirds tā straujāk pukst... Un gribas ticēt, ka šodienas valsts vadītāji „atdzims”, jo tālāk vairs nav kur grimt.
Lauku cilvēki tic, spītējot liktenim.
Es -viens no lauku jauniešiem, kas izjūt zemes elpu un debesu plašumu, Dieva klātesamību un Svētā gara spēku, palieku te, esmu un būšu- savā tēvu un vectēvu mīļajā, labajā zemītē.
…
