D. Šostakovičš ir pieskaitāms pie „Padomju skolas” komponistiem. Praktiski visu mūžu nodzīvojis sociālisma iekārtā. Viņa mūzikas valoda ir pakļauta šīs „valsts” direktīvām. D. Šostakoviču dēvē arī par „20.gs. klasiķi”. Viņš ir komponists ar pasaules vārdu. Starp lielākajiem Pasaules simfoniķiem un filozofiem mūzikā.
147 opusi. Mūzika vairāk kā 30 k/f.
Mācījies Pēterburgas konservatorijā – beidzis klavieru klasi, pēc 2.gadiem – kompozīciju (ar 1.simf.). Sākot ar šo simfoniju D. Šostakovičš gūst atzinību arī pasaules mērogā. Vēlākie, īpaši trīsdesmitie gadi viņam ir lielu pārbaudījumu laiks, cieš viņa tuvinieki (no viņa konflikta ar Staļina valdību). Viņa daiļrade saņem bargu kritiku („formālisms mūzikā”). Šīs represijas izveido viņu kā nobriedušu komponistu – ar savu skatījumu, domājošs. Viņš savā daiļradē ataino savas valsts notikumus, skata tos arī Pasaules mērogā. „Viens no lielākajiem 20.gs. humānistiem” aktīvi uzstājas pret vardarbību, šovinismu.…
