Viņa acu skats bija kļuvis tikpat melns, kā viņa dvēsele. Un tas viss viņa nodevības dēļ. Viņš nodeva vienīgo, kas viņu mīlēja, jo nespēja mīlestību novērtēt – princesi.
Pasaka man lika pārdomāt par to cik pasaule tomēr ir skaista, cik tajā ir daudz krāšņa. Daba mums sniedz milzīgu estētisko baudījumu, par velti. Vienīgais, kas mums ir jādara – jāspēj tas viss novērtēt. Tagad, pēc pasakas izlasīšanas, es centīšos vairāk uzticēties cilvēkiem, tiem, kas to ir pelnījuši.
…
