Mans vērtējums
Pārlasot dažādo literatūru kļūst mazliet skaidrāk saprotami iemesli pretrunām cilvēku izteikumos un atziņās par latviešu leģionāriem. Saprašanai svarīgs ir ne tikai laiks, kad kaut kas tiek teikts vai nodrukāts, bet arī paša cilvēka saistība ar šo notikumu, viņa etniskās saknes un dzīves pieredze.
Es tomēr ticu leģionāru cēlumam un centībai, kaut gan visai naivai, cīnīties par Latviju. Neviens no viņiem nevēlējās mūžīgi ciest zem Padomju varas pārestību pātagām, atstājot sapni par brīvību kaut kur dziļi sagrautajā sirdī. Vāciešos viņi redzēja izdevību pietuvoties savām iecerēm, savam sapnim.
Man kļūst skumji domājot, cik smagi bija novilkt savu pašcieņu un ķermeņi ģērbt vācu armijas formas tērpos, bet citu reālu iespēju nebija. Vēl briesmīgāka šķiet doma par latviešu leģionāru vajāšanu un pasludināšanu par noziedzniekiem, tāda neliela likteņa, bet milzīga pašu cilvēku netaisnība.
…
