-
Ķīna un ASV no Taivānas skatījuma
Реферат11 Политика, Международные организации, История, культура
2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Satura izklāsts | 4 |
| 3. | Situācijas apskats, balstoties uz starptautiskās politikas pieejām | 7 |
| 3.1. | Reālisms | 7 |
| 3.2. | Liberālisms | 8 |
| 3.3. | Ekonomiskais strukturālisms | 9 |
| 3.4. | Konstruktīvisms | 11 |
| 4. | Secinājumi | 13 |
| 5. | Literatūras saraksts | 14 |
4. Secinājumi
• Reālismā pastāvošā racionālisma teorija paredz, ka ASV, Ķīnas un Taivānas starpā karš nav izdevīgs.
• Reālisma galvenā vērtība ir cilvēka dzīvība un, ja izceltos karš, tad ietu bojā civiliedzīvotāji. Tāpēc no reālisma viedokļa skatoties, valstis karu neatbalstītu.
• Reālisms ir vērsts uz varas pavairošanu. Karu un konfliktus uztver kā pieņemamu līdzekli savu interešu īstenošanai. No šāda skatu punkta skatoties, konflikts apskatāmo valstu starpā ir iespējams.
• Reālismā drošības jautājumi ir valsts galvenā politika, kas nozīmē, ka kara gadījumā tiktu apdraudēta valsts drošība.
• Konstruktīvisms balstās uz normām, izceļoties karam šīs normas tiktu pārkāptas.
• Ekonomiskā strukturālisma pārstāvji paredz, ka ekonomiskās ieinteresētība var būt kā stimuls kāpēc ASV- Taivānas un Ķīnas starpā neizceļas konflikts.
• Liberālā internacionālisma ideja uzsver, ka demokrātiskas un republikāniskas valstis izvēlēsies atbalstīt viena otru un nevēlēsies karot savā starpā, bet gan cīnīties pret citām nedemokrātiskām valstīm. Tas ir arī novērojams situācijā ar ASV un Taivānu, kur ASV atbalsta Taivānu, kā līdzīgi politiski noskaņotu reģionu.
• Liberālā pacifisma ideja izsaka domu, ka valstis balstoties uz iepriekšējo pieredzi ir nonākušas pie secinājuma, ka karadarbība un agresija tām nav izdevīga. Tā ir izdevīga tikai kara spekulantiem un militāriem aristokrātiem. No šīs idejas izriet, ka Ķīna un Taivāna neizvēlēsies uzsākt nekādu agresiju un karadarbību savā starpā, jo tas šīm abām valstīm nav izdevīgi, galvenokārt tieši ekonomikas jomā.
Balstoties uz augstākminētajiem secinājumiem, darba autore uzskata, ka darba sākumā izvirzītā hipotēze: ASV – Taivānas – Ķīnas starpā konflikts nav izdevīgs, ir apstiprinājusies.
…
Ķīnas un ASV, kā divu pasaulē ietekmīgāko pasaules valstu, politiskās attiecības vienmēr ir bijis svarīgs un neatrisināts jautājums starptautisko attiecību jomā. Darba autore izvēlējās aplūkot šis abas valstis no Taivānas skatījuma, kas jau sen ir svarīgs aktors abu šo valstu diplomātiskajās un ekonomiskajās attiecībās. Pašlaik problēmas attiecībās starp Ķīnu un Taivānu ir viens no visvairāk apspriestiem jautājumiem gan Āzijas reģionā, gan visā pasaulē. Taivāna – neatzītā Ķīnas Republika, kas dzīvo pēc saviem likumiem un attīstās savā ceļā. Kad komunisti pārņēma varu un Čan Kajši bēga no valsts, rezultāta Taivāna tika pasludināta par atsevišķu valsti no pārējās cietzemes un pretendēja uz nosaukumu – Ķīnas Republika. Kā rezultāta Taivāna kļuva par salu, kas ar regulāriem ASV investīciju ieguldījumiem tajā, bija nopietns Ķīnas Tautas Republikas pretinieks. Laika gaitā Taivāna piedzīvoja ekonomisko izaugsmi un pielāgojās metāla izstrādājumu eksportam, ķīmisko produktu un tekstilizstrādājumu ražošanai. Laikā no 1950.gada līdz 1970.gadam Taivana uzrādīja fenomenālu rūpniecības izaugsmi reģionā un kļuva par vienu no bagātākajām salām pasaulē. Taivānā ir arī ļoti labi attīstīta banku sistēma. Daudzām starptautiskajām bankām ir filiāles un pārstāvniecības Taipejā. Interesējoties par šo tēmu, autore izvirzīja hipotēzi: ASV – Taivānas – Ķīnas starpā konflikts nav izdevīgs. Lai izpētītu situāciju šo valstu starpā, darba autore sākumā izpētīja šo valstu vēsturiskās ekonomiskās un politiskās attiecības, lai labāk izprastu situāciju un tās virzienu. Veicot tālāko pētījumu, autore izvēlējās četras starptautiskās politikas idejas, lai izprastu situācijas virzību no dažādām pieejām. Šīs četras starptautiskās politikas idejas ir: reālisms, liberālisms, ekonomiskais strukturālisms un konstruktīvisms. Balstoties uz šīm idejām darba nobeigumā tiks izdarīti secinājumi, kas pierādīs vai noliegs darba sākumā izvirzīto hipotēzi.
