”Cilvēks savā dzīves laikā vairākkārt nonāk apstākļos, kad neizbēgami ir nepieciešama adaptācija un sekmīga tālākā dzīves darbība jaunā sociālajā vidē. Īpaši nozīmīgi tas ir dzīves sākumposmā, kad notiek iestāšanās bērnudārzā, skolā, augstskolā, vēlāk – darbā, citās sociālajās kopās vai institūcijās.”1
Kas tad īsti ir socializācija? Kā dažādās literatūrās tiek traktēts socializācijas jēdziens un tās procesi?
”Socializācija – cilvēka sociālā veidošanās apkārtējās vides ietekmē, tā uzskatāma par enkulturācijas procesa sastāvdaļu.”2
Šis jēdziens pirmo reizi parādījās 19.gs beigās, kad to pirmo reizi zinātniskajā literatūrā skaidroja Emīls Durkheims (1858-1917). Tā bija slavena lekcija Sorbonā, kurā viņš atzīmēja, ka socializācija ir nemitīgs process, kuram pakļauti visi cilvēki un kurš jāuzskata par specifisku un speciālu kulturālu atklājumu cilvēku sabiedrībā, jo šajā procesā tiek saglabāta pati sabiedrība.…
