2021–2025 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Aprites ekonomikas jēdziens | 5 | |
| Aprites principos balstīta ilgstpējīga attīstība | 6 | |
| Aprites ekonomikas piemēri un analīze | 8 | |
| Aprites ekonomikas attīstība Baltijas valstīs | 10 |
Lineārajā ekonomikā neapstrādāti dabas resursi tiek ņemti, pārveidoti produktos un tiek iznīcināti. Gluži pretēji, aprites ekonomikas modeļa mērķis ir novērst plaisu starp ražošanas un dabisko ekosistēmu cikliem, no kuriem cilvēki galu galā ir atkarīgi.
Kopš rūpnieciskās revolūcijas cilvēce ir sekojusi lineāram ražošanas un patēriņa modelim. Izejvielas ir pārveidotas par precēm, kuras pēc tam tiek pārdotas, izmantotas un pārvērstas par atkritumiem, kas daudzkārt neapzināti izmesti un apsaimniekoti (Mika Sillanpaa, Chaker Necibi, 2019).
Viens no aprites ekonomikas mērķiem ir pozitīvi ietekmēt planētas ekosistēmas un cīnīties pret dabas resursu pārmērīgu izmantošanu.
Aprites ekonomikai ir potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un izejvielu izmantošanu, optimizēt lauksaimniecības produktivitāti un samazināt lineārā modeļa radīto negatīvo ārējo ietekmi. …
Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug un līdz ar to aug arī pieprasījums pēc izejvielām. ANO prognozē, ka iedzīvotāju skaits pasaulē palielināsies no pašreizējiem 7,4 miljardiem līdz 8,5 miljardiem 2030. gadā un 9,7 miljardiem 2050. gadā. Palielināsies arī iedzīvotāju pirktspēja un to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi būs virs nabadzības sliekšņa, un tādējādi pieprasījums pēc dažādām precēm pieaugs straujāk nekā iedzīvotāju skaits (ANO, 2015). Vienlaikus pašreizējā pasaules patēriņa apmierināšana nav ilgtspējīga, jo cilvēces resursu patēriņš pārsniedz to, ko Zeme spēj ilgtspējīgi atjaunot. Cilvēka saimnieciskā darbība izraisa būtiskas klimata pārmaiņas, samazina saldūdens pieejamību, pasliktina gaisa un ūdens kvalitāti, noplicina ekosistēmas. Palielinās klimata pārmaiņu radītie riski, un tie ietekmē gan lauksaimniecību, gan mežsaimniecību. Tomēr būtiski svarīgu izejvielu apjomi nav bezgalīgi. To ierobežotais daudzums arī nozīmē, ka dažas ES valstis izejvielu ziņā ir atkarīgas no citām valstīm.Turklāt izejvielu ieguve un izmantošana būtiski ietekmē vidi. Pieaug enerģijas patēriņš un CO2 emisijas. Savukārt gudrāka izejvielu izmantošana CO2 emisijas var samazināt.
