HELMERS: Tev nav nekādu citu pienākumu. Kādi tad tie varētu būt?
NORA: Pienākumi pret sevi.
HELMERS: Vispirmajā kārtā tu esi sieva un māte.”
Tūrvals sievu uzskata par tādu kā lelli, kuras galvenais dzīves uzdevums ir padarīt vīra dzīvi tīkamāku un uz viņa sniegto mīlestību ar tādu pašu mīlestību atbildēt. Taču Norā beidzot atmostas gars, kas to mudina kļūt par sievieti, kas pati nosaka savu dzīvi un pati pauž savas vēlmes un domas. Nora aiziet prom no ģimenes – un tas , iespējams, arī ir vienīgais veids kā Helmeru vēl var mudināt mainīt savus uzskatus par ģimenes dzīvi.
Viņš līdz galam tā arī neizprot to, kas īsti Norai viņu attiecībās liekas tik nepareizs, taču saprazdams, ka tik tiešām var viņu pazaudēt, solās mainīties, bet Noru tas vairs nespēj apturēt. Lugas beigās Tūrvals paliek sēdēdams pilnīgi viens un beidzot aptverdams, kas tikko notika. Viņš saprot, ka nu Nora ir pavisam prom, taču pēdējā mirklī viņa prātā ataust kāda maza cerībiņa – ka var taču notikt visbrīnišķīgākais – un pie tās cerības īstenošanas, šķiet, arī paliek Tūrvala domas.
…
