Iesākot šo domu izklāstu par manām vīzijām ES es gribētu uzdot jautājumu: Kas notiks ar Latviju ja mēs neiestāsimies ES? Un mēģināšu izklāstīt savu domu gājienu šajā jautājumā. Arvien vairāk un vairāk uzzinot par ES man rodas skeptiskas domas, kas tā tāda ir vai tā ir mūsu “draugs vai drauds” , kas zina kā tas viss var pavērsties. Bet ir arī labās puses ko es saskatu ES-ā, piemēram, tam, ka mūsu ekonomiskā patstāvība tiek arvien vairāk ierobežota, bet ar ES palīdzību mēs varētu sasniegt jaunus augstumus šajā jomā, bet līdz ar to būs cītīgāk jāstrādā Latvijas un, protams, arī ES labā. Pēc atkārtotas neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz 11 gadi, manuprāt, tas ir gaužām mazs laiks, cilvēka psihē vēl joprojām ir palikušas neizdzēšamas pēdas un, manuprāt, arī zināma nedrošības sajūta un nevēlēšanās uzticēties. Man tādas pārdomas ir radušās tādēļ, ka esmu bijis Eiropas valstīs un cilvēki savstarpējā saskarsmē ir savādāki, viņi ir daudz brīvāki un bez bailēm izsaka savas domas. Tādēļ uzskatu, ka prātīgāk būtu ES nogaidīt kādu laiku līdz mēs sajūtam savu patstāvību un izkopjam atbildības sajūtu, kā arī piederību pasaules tirgum un sabiedrībai.
…
