Un nolaidās krēsla pār lauku,
Kur divi tik skanīgi dzied.
Dzied skaļi un tāli aiz laimes,
Par kuru pasaulei vestīt steidz.
Un nemanot tumsu,dziļā dejā grimst,
Kur neaprakstāmas sajūtas un domas dzimst.
Skan tālu jo tālu viņu laimes dziesmas,
Un mīlnieku acīs deg kaisles liesmas.…
