-
Globālās sasilšanas izpausmes un sekas Latvijā
Bieži vien diskusijās tiek minēti iespējami ieguvumi arī enerģētikā, jo, palielinoties nokrišņu daudzumam, palielināsies arī ūdens vidējā caurplūde upēs, līdz ar to hidroelektrostacijas spēs saražot vairāk elektroenerģijas. Gada vidējās temperatūras paaugstināšanās ļaus samazināt energoresursu patēriņu apkurei, līdz ar to mazināsies atkarība no importētajiem energoresursiem.
Sabiedrības un vides veselības jomā šīs pārmaiņas var izraisīt reģionam netipisku slimību parādīšanos, kā arī var pieaugt ērču pārnēsāto slimību biežums un izplatība. Var palielināties ar pārmērīgu vasaras karstuma viļņu iedarbību saistītu veselības traucējumu gadījumu skaits, to skaitā saslimstība ar sirds-asinsvadu slimībām, hroniskām elpceļu slimībām īpaši jutīgajām iedzīvotāju grupām, var pieaugt ar šiem faktoriem saistīto nāves gadījumu skaits. (Vides)
Cīņā pret globālo sasilšanu esam iesaistīti mēs visi, sākot no starptautiskām organizācijām un valstu valdībām līdz vietējām pašvaldībām un atsevišķiem indivīdiem. Mēs to nevaram apturēt, bet tas nenozīmē, ka mums būtu jāpaātrina tās process lieki kaitējot dabai, kurā paši dzīvojam.
…
Vidējā gaisa temperatūra pēdējos 100 gados ir palielinājusies par nepilnu 1 0C. Tas var šķist neievērojams skaitlis, bet Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējā tūkstošgadē, un tiek prognozēts, ka nākamā gadsimta laikā tā varētu pieaugt vēl par 1,1-6,4 °C. Šādas klimata izmaiņas stipri ietekmējušas arī Latviju. Ziemas vairs nav ziemas, bet gan pavēss, lietains rudens. 2017.gada janvāra vidējā gaisa tempretūra -2,7°C. Janvāris bija ir par 0,5°C siltāks par mēneša normu. Februāra vidējā gaisa temperatūra bija -2,3°C, kas bija par 1,4°C siltāka par mēneša normu.
