Ojārs Vācietis dzimis Vidzemē, Valkas apriņķa Trapenes pagastā kalpu ģimenē 1933. gada 13. novembrī. Vācieti uzaudzina abi vecāki. Tēvs 1940. gadā stradā izpildu kometejā, ir mašīnu un zirgu iznomāšanas punkta direktors, un tapec vācu okupacijas laikā tiek apcietināts. Pēc teva apcietināšanas ģimenei nav viegli.
Bet tomēr tas netraucē Vācietim iegūt izglītību. Jau 1942. gadā uzsāk mācības Trapenes pamatskolā, kur mācās lidz 1948.gadam. Pēc tam līdz 1952. gadam mācās Gaujienas vidusskolā, dzīvi piedalās visās jaunatnes rosībās. Kara un pēckara gadu dramatiskie pārdzīvojumi agri raisa viņa jaunradi; pirmās publikācijas vietējā un Rīgas presē paradās jau skolas gados. Pirmo dzejoli viņš publicē Apes rajona laikrakstā "Sarkanā Ausma" 1950. gadā; dzejoli sauc "Miera balss". Pateicoties šīm publikācijām tiek gūti pirmie straujie panākumi, rodas arī ne mazums vienkāršotu skicējumu. Vācieša privātajā dzīvē ienāk, viņa nākamā dzives biedrene Ludmila Azarova, un vēlāk viņu laulība dzimst dēls Žanis Vācietis„ Antracīts „ analīze.
Ojara Vāciešā dzejoļu krājums izdots 1978. gada izdevniecībā „Liesma”. Māksleniecisko noformējumu ir veidojis makslinieks Gunārs Kļava.
Ikdienā man ir jātbild uz daudziem jautājumiem. Pasaule ir krāšņuma pilna ar visu. Bet vēlos kaut reizi redzēt, ko patiesi vienkāršu, bet skaistu. Mana izvēle, par labu O. Vācieša dzejai „ krita” netīši. Skolā, stundā mācoties ( ne literatūras) skolotāja ieentresēja par neparasto dzejnieku ar cepurīti, nolasot citātu. Uzreiz zinaju, ka Vācietis ir tieši tas ko meklēju. Vācieša dzeja ir viegla un gaisīga, tajā nav nekā lieka vai pārspīlēta. Lasot dzejoļu krajumu „Antracīt” es it ka iepazinu pašu rakstnieku, jo rakstnieks nekaunās par to ko domā vai raksta.…
