Laikmets, kurā dzīvoju, ir straujš un ar tieksmi virzīties uz priekšu un nestāvēt uz vietas. Kad eju pa ielu, tad neiedziļinos, kas notiek man apkārt. Ikdienā apkārt ir tik daudz dažādu lietu, kurai katrai ir sava nozīme manā dzīvē. Vairāk kā pirms pusgadsimta Aleksandrs Čaks pamanīja lietas sev apkārt un prata parādīt to nozīmīgumu. Vēl A.Čakam bija asa sociālā redze, un viņš savā dzejā attēlo dažādas dzīves. Nevar arī nepieminēt, ka A.Čaka konkrētība ir satriecoša, jo viņš savā dzejā atspoguļo dažādus pretmetus.
A.Čaks savā ceļā pamanīja par visnenozīmīgāko lietu un parādīja tās būtību citiem ar saviem dzejoļiem. Klusi dūcošais tramvajs, kas pavada mūs ikdienā, patiesībā ir tas, kurš ved cilvēkus pa dzīvi. Bet vai mēs to ievērojam? A.Čaka tramvajs māca neapstāties un tiekties uz priekšu, un neaizmirst pašam sevi. Ejot tālāk pa ielu, dzejnieks pamana arī afišas, kas ir tepat uz katra stūra. A.Čaka afišām ir dvēsele, un tās ir kā kalendārs, ideju avots. Afišas mainās, un to mainība ļauj cilvēkam nepazust un neapjukt straujajā pilsētas dzīvē. …
