-
Juglas ezera pētījums
2016–2020 гг.
2021–2025 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācija | 2 | |
| Abstract | 2 | |
| 1. | Juglas ezera priekšizpēte | 4 |
| 2. | Piekrastes teritorijas izmantošanas veidi ūdenstilpes pētāmajā posmā | 7 |
| 2.1. | Juglas ezera un sateces baseina hidroloģisko īpašību raksturojums | 8 |
Lielākie caurplūdumi ir pavasara palu periodā, tie vidēji 1,9 reizes pārsniedz vasaras - rudens plūdu caurplūdumus. Ilggadīgais vidējais caurplūdums noteikts, galveno upju ieteku vērumos Juglas ezerā un Juglas upes iztekā no ezera. Gada vidējais caurplūdums sastāda 15,73m3 /s, bet gada vidējās noteces slānis - 305 mm, kas ir mainīgs robežās no 240 līdz 380 mm.
Vidējā ūdens pieplūde gadā – 512 milj. m3 .
Ezera gultni pārklāj gandrīz nepārtraukta dūņu (sapropeļa) sega, kuras biezums parasti svārstās no 3 līdz 5 m, sasniedzot pat 6 m ezera centrālajā daļā. Tās sastāv no mikroorganismu un augu atliekām ar ievērojamu minerāldaļiņu (smilts, aleirīta, māla) piemaisījumu.
Juglas ezeru raksturo mērens termiskais režīms. Ņemot vērā to, ka ezers raksturojas ar relatīvi līdzenu gultni un līdz 5 m dziļumu, ezerā ir novērojama homotermija. Gada vidējais nokrišņu daudzums Aptuveni 650 - 700 mm gadā. Mēnesis ar augstāko nokrišņu daudzumu - Jūlijs (13 %), augusts (12 %). Mēnesis ar zemāko nokrišņu daudzumu - Marts (4,8 %)
…
Ūdens ir svarīgs resurss, jo tas palīdz uzturēt dzīvību uz zemes. Katram dzīvajam organismam ir nepieciešams ūdens, lai izdzīvotu. Mēs zinām, kā ūdens ir ierobežots resurss un tur, kur ir ūdens, tas bieži ir piesārņots, daudziem iedzīvotājiem nav pieejas drošs dzeramais ūdens. Tāpēc mums ir mērķis izpētīt un uzzināt Juglas ezera piesārņotību un izmantošanu. Mūsu pētījuma tēma ir aktuāla, jo tiek ietekmēta ekoloģijas tēma un ūdenstilpes izmaiņas uz ko ietekmē antropogēnie un bioloģiskie faktori. Mēs izvēlējamies tieši Juglas ezeri, jo tā ir populāra pastaigu vieta, taču informācija par to ir diezgan maz. Mūsu zinātniska projekta mērķis ir uzzināt ūdens kvalitāti un kvalitāti ezerā un apgūt literatūru, lai noskaidrotu ūdenstilpes apjomus pagātnē. Lai veiktu mūsu mērķi mēs izpētīsim nepieciešamo literatūru, paņemsim ūdens paraugus no ezera, no dažādiem krastiem, veiksim analīzi ar indikatoru palīdzību, uzzināsim vai ūdens no ezera vada elektrību un ūdens fiziskas īpašības. Mēs esam izvirzījuši hipotēzi par to, ka ūdens kvalitāte un stāvoklis būs labs, tapāt arī ezera platums salīdzinājuma ar iepriekšējiem gadiem samazinājās. Metodes kurus mēs izmantojam: teorētiskā metode, empīriska metode- datu ieguve, kvalitatīvā un kvantitatīva datu apstrāde.
