Lai izprastu “Livonijas senāko bruņinieku tiesību” un “Livonijas spoguļa” mantojuma tiesību īpatnības, ir nepieciešams nedaudz aplūkot abu tiesību avotu darbības perioda vēsturisko pusi.
Bruņniecība bija sociālā kārta viduslaiku Eiropā. Plašākā nozīmē jēdzienu bruņniecība lietoja apzīmējot visus laicīgos feodāļus, šaurākā – sīkos feodāļus, kuri bija vasaļattiecībās ar lielajiem feodāļiem.
Savu uzplaukumu bruņniecība sasniedza XII-XIV gs.. Tā kalpoja
kungam galvenokārt par karavīriem, saņemot par to dāvinājumā
zemi.
Livonija bija feodālu valstu savienība Baltijā. Formāli tā
atradās Romas pāvestu un Vācijas ķeizaru virsvadībā, bet faktiski
to pārvaldīja Livonijas ordenis (1237.gada 12.maijā pēc Zobenbrāļu ordeņa iekļaušanas Vācu ordenī, Baltijā, darbojās austrumu
atzarojums, ko nosauca par Livonijas ordeni). Lielākā no Livonijas valstīm bija Livonijas ordeņa valsts. Pārējā Livonijas teritorija
bija sadalīta starp Rīgas arhibīskapiju, Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas bīskapijām.…
