-
Prostitūcija - legalizējama vai aizliedzama
Pornogrāfija arī ir kļuvusi par masu patēriņa preci sabiedrībā, nesenā britu zinātnieku pētījumā pat tik secināts, ka nav iespējams atrast vīrieti, kurš nebūtu skatījies pornogrāfiska satur filmas vai fotomateriālus, kas vienlaicīgi iet kopsolī ar sieviešu tiesību uzlabošanos darba tirgū un citās dzimumu vienlīdzības jomās17 , tādējādi apgāžot radikālo feministu apgalovojumus, ka visa seksa industrija ir orientēta uz patriarhāta nostiprināšanos. Šajos apstākļos sabiedrība, izņemot radikālos politiskos novirzienus, ir gatava pieņemt prostitūciju gan kā normālu seksuālā apmierinājuma gūšanas veidu, gan arī kā nodarbinātības veidu. Līdz ar to var pieņemt, ka konservatīvā attieksme pret prostitūciju nav racionāla, un pat kaitnieciska. Tiekšanās pēc vispārējas cilvēktiesību ievērošanas nereti notiek divkosīgā un ignorantā veidā, ko uzskatāmi pierāda Zviedrijas prostitūciju regulējošie likumi, kas balstoties uz stereotipiskiem pieņēmumiem. Rezultātā rodas jaunas diskriminācijas formas, kas tiek maskētas ar sabiedrības tikumīguma aizstāvēšanu u.c. sen jau praksē spēkā neesošiem principiem. Pat katoļu baznīca savā laikā tolerēja prostitūciju, kā nepieciešamu ļaunumu, kas ierobežoja, pēc viņu domām, piemēram, netiklu vīriešu uzbrukumus jaunavām utml., kā arī tika uzskatīts, ka ar prostitūciju nodarbojas sievietes, kurām nav vairāk citas iespējas dzīvē, līdz ar to pieņēma no viņām ziedojumus un atlaida grēkus.18
Rezumējot esejā teikto var secināt, ka skatoies no kopējā sabiedrības labuma un taisnīguma pozīcijām, prostitūcijas legalizēšana ir uzskatāma par ētisku un nepieciešamu. Saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām prostitūtām ir tiesības labprātīgi strādāt darbu, kas ir sabiedrībai nepieciešams un, ja tiek pareizi kontrolēts tiesikā kārtībā, nav arī tai kaitīgs. Prostitūcija vēsturiski ir veidojusi simbiozi ar visām valsts un kultūras formām, līdz ar to ir pierādījusi, ka tā ir neizskaužama parādība, līdz ar to ir tikai jārisina jautājums kā labāk izmantot šo profesiju visas sabiedrības interesēs. Racionālākā no pieejamajām rīcībpolitikas metodēm ir prostitūcijas legalizācija, kas novērsīs prostitūtu diskrimināciju sociālo garantiju jomā, neļaus uz profesijas rēķina iedzīvoties tādu kriminālo aktivitāšu kā, piemēram, narkotiku tirgošana darboņiem. Legalizācija ir nepieciešama arī sabiedrības morālo un ētisko standartu atjaunošanas dēļ, jo daudzi no vispārpieņemtajiem ētikas un morāles principiem ir novecojuši, nav vairāk nedz reprezentatīvi sabiedrības uzskatu atspoguļošanā, taču tanī pat laikā ir saglabājuši ievērojamu iespaidu uz īstenotajām rīcībpolitikām pasaulē. Pret legalizāciju vērstā kritika nav adekvāti argumentēta, un pārstāv radikāli noskaņotu sabiedrības locekļu viedokļus, kas savukārt spēj īstenot savus uzskatus uz vispārējā sabiedrības vienaldzības pamata.
…
Prostitūcija ne velti tiek dēvēta par vecāko profesiju pasaulē, jo dažādas tās formas ir bijušas sastopamas visās kultūrās, un neskatoties uz savu relatīvi amorālo un bieži vien pat nelikumīgo statusu, tā joprojām tiek praktizēta visā pasaulē. Seksa industrija, kas sevī ietver visu sākot no dažādos mediju formātos izplatītu pornogrāfiju un erotiku un beidzot dažāda veida seksuālajiem pakalpojumiem, kas ir orientēti uz tieša seksuālā apmierinājuma gūšanu, ir viens no lielākajiem izklaides biznesiem pasaulē. Tanī pat laikā daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā, seksuālā pakalpojumu sniegšana nav adekvāti reglamentēta valsts likumdošanā, līdz ar to ir puslegālā statu un rada labvēlīgu vidi kriminālo aktivitāšu attīstībai, un nenes pienesumu valsts budžetam nodokļu formā. Tomēr nedrīkst arī aizmirst faktu, ka pastāvošajiem ierobežojumiem attiecībā uz seksuālo pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu balstās pašas sabiedrības vēlmēs un uzskatos, kas problēmu padara aktuālu un interesantu apspriešanai. Šajā esejā tiks analizēts, kā risināma problēma, kad daļai sabiedrības ir spēcīgs pieprasījums pēc pakalpoja, kas vispārināti ir atzīts par amorālu un kaitniecīgu sabiedrības attīstībai, un šis pakalpojums pat tiek sodīts kā krimināls nodarījums.