No latīņu valodas medicīna-zinātne, kuras mērķis ir slimību ārstēšana un profilakse. Mūsdienu medicīnas svarīgākās nozares: anatomija un histoloģija, kas pētī cilvēka ķermeņa uzbūvi; fizioloģija un bioķīmija, kas pētī ķermeņa funkcijas ; patoloģiskā anatomija un patoloģiskā fizioloģija-mācība par slimībām; terapija, ķirurģija, pediatrija, ginekoloģija, neiropatoloģija, psihiatrija, otorinolaringoloģija, oftalmoloģija-(acu slimības), dermatoveneroloģija, (ādas slimības),infektoloģija(mācība par dažādu mikrobu izsauktām slimībām). Medicīna ir viena no senākajām zinātnēm, tās saturu un metodes noteiktā vēstures posmā nosaka dabaszinātņu, filozofijas un tehnikas attīstība. Zinātniskās medicīnas pamatlicējs ir sengrieķu ārsts Hipokrats. Pirmos ievērojamos pētījumus anatomijā un arī farmācijā izdarījis senās Romas ārsts K.Galens, Vidusāzijas zinātnieks Ibn Sina papildinājis atziņas diagnostikā , iekšķīgo slimību ārstēšanā, ķirurģijā un pediatrijā. Medicīnā eksperimentu un novērojumu ieviesis Paracelzs; zinātniskās anatomijas pamatlicējs ir A.Vezālijs, lielo asinsrites loku atklājis angļu ārsts V.Hārvejs; ievērojami nopelni pataloģijas attīstībā ir vācu zinātniekam R.Virhovam,
mikrobioloģijā-franču zinātniekam Luijam Pastēram…
