Mākslinieciskā audzināšana 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā nopietni ietekmēja pedagoģisko domu un skolas praksi, pavēršot to vairāk uz garīguma ieaudzināšanu jaunajā paaudzē. Līdzās kustībai par māksliniecisko audzināšanu izveidojās cita pedagoģiska strāva, kas realizēja dzīvē darba skolas ideju. Daudzi mākslinieciskās audzināšanas kustības pārstāvji darba skolas idejā saskatīja iespējas realizēt dzīvē savas ieceres. Darbs rada mākslas darbu, bet tajā ir materializēts darbs. Darba skolas ideja guva sabiedrībā plašu pozitīvu rezonansi, tā aizēnojot mākslinieciskās audzināšanas kustību. Kāpēc tas notika? Tāpēc, ka darba skolas ideja izrietēja no reālās dzīves prasībām, no bērna garīgās attīstības pareizas izpratnes. Arī mūsdienās darba skolas ideja nav zaudējusi savu aktualitāti, jo visa mācību procesa pamatā ir skolēna darbs.…
