Автор:
Оценка:
Опубликованно: 15.09.2021.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 3 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 1.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 2.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 3.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 4.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 5.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 6.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 7.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 8.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 9.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 10.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 11.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 12.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 13.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 14.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 15.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 16.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 17.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 18.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 19.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 20.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 21.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 22.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 23.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 24.
  • Презентация 'Fizika 11.klasei, kopsavilkums', 25.
Фрагмент работы

Metāliem piemīt elektronu vadītspēja. Metālu īpatnējā elektriskā pretestība palielinās, pieaugot temperatūrai. Metāla īpatnējās elektrovadītspējas atkarību no temperatūras raksturo elektriskās pretestības termiskais koeficients. 
Šķidrumi kļūst par elektrības vadītājiem, ja tajos notiek piejaukumvielu disociācija jonos. Šķidrumiem piemīt jonu vadītspēja, kas elektriskā lauka klātbūtnē izraisa elektrisko strāvu.
Procesu, kad jonizatoru darbība elektriskajā laukā gāzē izraisa elektrisko strāvu, sauc par gāzes nepatstāvīgo izlādi.
Procesu, kad elektriskais lauks pats uztur elektrisko strāvu gāzē bez ārēja jonizatora iedarbības, sauc par patstāvīgo izlādi. Izšķir dažādus patstāvīgās gāzizlādes veidus — mirdzizlādi, koronas izlādi, lokizlādiun dzirksteļizlādi.
Pusvadītāji ir vielas un materiāli, kuru elektrovadītspēja ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā vadītājiem. Elektronu vadītspēju nodrošina no atomu kovalentajām saitēm atbrīvotie brīvie elektroni. Caurumu vadītspēju nodrošina valences elektronu iztrūkums kristālrežģa atomu kovalentajās saitēs.
Pusvadītāju ierīcēs izmanto p-n pārejas, ko veido pusvadītāju materiāli ar akceptoru un donoru piejaukumvielām. Akceptoru piejaukumvielas nodrošina caurumu (p) vadītspēju, donoru piejaukumvielas — elektronu (n) vadītspēju.
Elektrisko strāvu vakuumā rada tajā emitēto brīvo lādiņnesēju plūsma.

MAGNĒTISMS
Pastāvīgo magnētu mijiedarbības spēks izpaužas kā vienāda nosaukuma polu (N — N),  (S — S) atgrūšanās un dažāda nosaukuma polu (N — S) pievilkšanās.
Ap magnētu un strāvas vadu pastāv magnētiskais lauks, ko raksturo magnētiskā lauka indukcijas līnijas. Šo līniju virzienu nosaka pēc labās vītnes skrūves likuma. Magnētiskā lauka indukcijas vektors B ir vērsts pa indukcijas līniju pieskarēm.
Pastāvīgo magnētu magnētiskā lauka indukcijas līnijas iziet no tā ziemeļpola (N) un ieiet magnēta dienvidpolā (S).
Strāvu magnētiskās mijiedarbības spēku sauc par Ampēra spēku.
Uz lādētu daļiņu magnētiskajā laukā darbojas Lorenca spēks, kura lielums ir proporcionāls lādiņa lielumam q, magnētiskā lauka indukcijai B un lādiņa kustības ātrumam v.
Vielas klātbūtne izmaina ārējā magnētiskā lauka indukciju. To, cik lielā mērā tas notiek, raksturo vielas relatīvā magnētiskā caurlaidībaμ.

Atlants