Alternatīvās komunikācijas līdzekļus bērniem ar GAT izmanto laika un situācijas strukturēšanai, kā līdzekli labākai vietas un telpas uztverei, kā apstiprinājumu saprašanai, dažādu jēdzienu vingrināšanas procesā, kā arī, lai sasaistītu priekšmetu ar rakstītu vārdu. Tādā veidā skolotājam ir iespēja skaidri formulēt savas prasības un panākt to, ka bērni saprot, kas viņiem jādara (Landrāte, Tūbele, 2011). Jāatceras, ka neviena komunikācijas
sistēma nav universāla – katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi, tāpēc ir svarīgi skolotājam iepazīt izglītojamos bērnus, lai varētu piemeklēt tiem efektīvākos alternatīvās komunikācijas saziņas līdzekļus.
Lai komunikācijas veidošanās process būtu veiksmīgs, nepieciešams ņemt vērā ikviena bērna individuālo attīstības traucējumu īpatnības, kā arī bērnu vājās un stiprās puses. Ne tikai pirmsskolas vecuma bērnu, bet arī bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem komunikācijas attīstības veicināšanā svarīga ir rotaļa. Tieši rotaļā bērns valodu un savstarpējo komunikāciju apgūst kontekstā ar praktisku darbošanos – līdz ar to pieļaujamas neprecizitātes, kas bieži nav pieļaujamas mācībās (Брунер,1987). Bērni ar vidēji smagiem GAT ar rotaļas vai muzikālu nodarbību palīdzību iemācās praktiski darboties, kontaktēties ar citiem bērniem, tāpat attīsta atmiņu, valodu, iztēli, domāšanu,
kustības, izpratni par apkārtējo pasauli.…
