Zuze ir romāna centrālais tēls – samudžināts likteņa vējos un izplosīts no apkārtējo attieksmes un rīcības. Viņa mierinājumu radusi darbā un pašaizliedzīgās rūpēs, arī mīlestībā pret Viļa bērniem. Zuzes nozīmīgākās rakstura iezīmes ir – rūpes par tuvāko, strādīgums, pieticība, laipnība, praktiskums un prasme samierināties ar likteni.
Es uzskatu, ka Zuze ir traģisks tēls, jo viņa sevi un savu dzīvi veltīja citiem, bet pretī saņēma vien paviršus pieskārienus un garāmgājēja attieksmi.
7. Komentārs pēc izlasīšanas
Nobeigumā gribētu pateikt dažus vārdus un dalīties ar savām pārdomā pēc darba izlasīšanas. Lai gan romāna sižets bija raits un pat aizraujošs, tomēr nepameta sajūta, ka darbs ir nepabeigts manuskripts. Par spīti tam, ka autore ir jau atzīta rakstniece, šķita, ka daļa dialogu nav noslīpēti līdz pilnībai un ka vīriešu kārtas tēlo pietrūka degsmes un spara, ko lasītājs gribētu sagaidīt no tēvzemes aizsargiem un patriotiem. Protams, romāns ir laba lasāmviela, tomēr tā attēlojumā bija manāmas dažas nesakritības ar reālo dzīvi un vēsturiskajiem notikumiem, kuru fonā autore izvēlējās attēlot Zuzes dzīvesstāstu. Zīmīgi, ka daudzviet romānā varēja vilkt paralēles ar Jaunsudrabiņa “Aiju”. Visbeidzot, man patika, ka romāns rakstīts no divu personu redzesloka – Zuzes skatījums uz dzīvi un garāmgājēja redzējums, kas parādīts grāmatas sākumā un beigās.
…
