Aleksandrs Grīns "Dvēseļu putenis"

Rezultātā ar ļoti lieliem karavīru zaudējumiem strēlniekiem izdevās nosargāt „Nāves salu”, tomēr Krievijas armija nekad neizmantoja šo pozīciju uzbrukumam. 1924.g. "Nāves salā" tika uzcelts piemineklis kritušajiem strēlniekiem. Pēc Rīgas HES uzcelšanas pie Salaspils tika appludināta lielākā daļa cīņu vietu, rezultātā "Nāves sala", kas bija tikai upes ieloks, kļuva par īstu salu.1916.g. beigās purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu, notika uzbrukums vācu spēkiem. Krievija bija izvirzījusi mērķi – atbrīvot Jelgavu, veiksmes gadījumā visu Zemgali un Kurzemi. Uzbrukums notika 23. decembrī (5. janvāris) 5:00 no rīta, kad vācieši to vismazāk gaidīja. Tika pārrauta vācu fronte, bet tālāki uzbrukumi nenotika, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus. Divas diennaktis stiprā salā (pat līdz – 35 grādi) strēlnieki aizstāvēja savas iekarotās pozīcijas. 25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam. Ziemassvētku rītā 2 latviešu strēlnieku pulki kopā ar Sibīrijas strēlnieku pulku ieņēma Ložmetējkalnu. Tika sagūstīti aptuveni 1000 vāciešu. Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem pasaules slavu, kā arī milzīgus zaudējumus. Latviešu strēlnieku rindas saruka par vairāk nekā trešdaļu (latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju).Pirmā pasaules kara rezultātā 1918.g. Vācijai izdevās okupēt visu Latvijas teritoriju, izņemot Latgali, un okupētajā Latvijas un Igaunijas teritorijā tā plānoja nodibināt Apvienoto Baltijas hercogisti.…