Raiņa literārajā mantojumā ietilpst aforismi, kas atklāj autora pasaules uzskatu, kur galvenie ir humānisms un ziedošanās lielas idejas labā.
Aforismos Rainis veido jauna cilvēka tipu – jūtīgu, gudru, taisnīgu pret sevi un citiem.
Aforismos atklājas Raiņa personības koncepcija – cilvēkam jābūt saskaņā ar sevi un citiem, jāattīsta sava personība ar darbu un apkārtējās pasaules iespaidiem.
Rainis uzskatīja, ka “nāves nav” – tā ir tikai pārveidošanās, jo pēc cilvēka paliek viņa darbi.
Raiņa valodas novatoriskums ietekmējis arī mūsdienu latviešu valodas attīstību.
Katrs cilvēks ir “Kalnā kāpējs”, ja viņš attīstās, cīnās un meklē sevi.”
“Bēdas palēnina dzīves ritumu, cilvēkam nav mūžīgi jācieš, jo ar smaidu var pārvarēt gan bēdu sūrumu, gan ienaidnieka dzēlumu, gan paša ļaunumu.”
“Ja tu spēsi pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.”
“Dzīve ir cīņa, kurā laime ienāk un atkal aiziet.”
Rainis turējies pie aforisma: “Sevi vajag attīstīt darbā priekš citiem – te viss likums un instrukcija.”
“Vispirms cilvēkam vajadzētu kopt savu personību un, tikai tad, pasauli.”
…
