Tā kā psiholoģijas zinātnes viens no galvenajiem mērķiem ir psihisko procesu, uztveres, domāšanas, atmiņas un intelekta, pētīšana, psiholoģijas mācību kursa ietvaros veicu pati savu psihisko procesu analīzi. Turpinājumā novērtēšu, kā uztveru, saglabāju un apstrādāju informāciju.
Jau pašā sākumā, ķeroties pie darba, pamanu, kā manu uztveri ietekmē viens no geštalta, uztveres organizētā veseluma, veidošanās principiem – figuras un fona princips. Kad skatos uz datora ekrānu, fonā esošās grāmatas izplūst. Kad paceļu acis uz priekšā esošajām grāmatām, datora ekrāns kļūst neskaidrs. Pateicoties uztveres konstatumam, atpazīstu savu klēpjdatoru gan tad, kad tas ir atvērts, gan aizvērts. Lasot sadaļu par uztveres ilūzijām, netīši atminējos, ka ne vienu vien reizi uz lauku ceļa nokritušu koka zariņu esmu noturējusi par čūsku un atminējos par semināru, kurā psihologs stāstīja par to, kā bieži vien uztvere maldās.
Darba rakstīšanas laikā, lai nepārslogotu savu uzmanību, paralēli neklausos mūziku, neskatos televīziju, nelasu īsziņas, neatbildu uz telefona zvaniem un nesarunājos ar savu māti. Man ir grūti strādāt un vienlaikus klausīties, piemēram, fonā mūziku. Nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kurus tas netraucē. Pat neliels fona troksnis var pilnībā novērst manu uzmanību un mani saērcināt. Tāpēc mēdzu lietot ausu aizbāžņus - man vajadzīgs pilnīgs klusums un nedalīta uzmanība, lai spētu paveikt uzdevumus, tostarp – uzrakstīt šo darbu. …
