Pragmatisms kā filozofijas virziens radās 19.gs. 70. gados ASV. To mēdz dēvēt par amerikāniskās dzīves stila idejisko pamatu. Vēsturiski šim virzienam pamatus ir licis I. Kants, taču kā atsevišķs virziens tas aizsākās ar diviem rakstiem, kurus publicē Čārlzs Sānders Pīrss. Tajos apcerēts, kā padarīt skaidras mūsu idejas un nostiprināt ticējumus. Taču tikai 19.gs. 90. gadu beigās Viljams Džeimss padara Pīrsa idejas saprotamākas plašai publikai un pragmatisms sāk iegūt popularitāti. Džeimss izstrādā pragmatisma principu – jebkura jēdziena nozīmi var noteikt, ja uzdot jautājumu: kādu vērā ņemamu atšķirību uzvedībā un domās radīs dotais jēdziens, ja to atzīs par patiesu?!…
