Arhaiskajā periodā lielākajā daļā gadījumu valdība aktīvi neiesaistījās ekonomiskajos jautājumos, izņemot tās reizes, ka zeme tika paņemta no dažiem bagātajiem un atdota daudziem nabadzīgajiem. Zeme Senajā Grieķijā bija pietiekami auglīga, lai lauksaimniecība sastādītu lielāko daļu no ekonomiskās produktivitātes, kā tas bija visās civilizācijās līdz mūsdienu rūpniecības laikmetam. Liela nozīme bija mājsaimniecībām, ar lauksaimniecību galvenokārt nodarbojās tieši tās, arī amatniecību un rūpniecību lielā mērā veica mājsaimniecības. Tirdzniecība lielākoties notika starp laukiem un pilsētu centriem. Lauksaimnieki savus pārpalikumus ar mazu kuģīti varēja piegādāt netālu esošajām pilsētām, tirdzniecība lielos attālumos pa jūras ceļiem, bija paredzēta gandrīz tikai luksusa izstrādājumiem (dārgmetāli, rotaslietas, smalki apgleznotas keramika). Turklāt dāvanu apmaiņa saskaņā ar sociālajām tradīcijām bija daudz svarīgāka par bezpersonisku pelņas gūšanu. Tie, kas nodarbojās ar šauri praktisku profesiju vairāk kā nepilnu darba laiku un prasīja peļņu no savas darbības, bija zemākā līmenī un neieņēma augstus amatus, kā arī prestižu pozīciju sabiedrībā. …
