2.uzdevums- Ministru prezidenta konstitucionāli tiesiskais statuss.
Tiesiskajā statusā ietilpst pienākumi un tiesības , kuru kopums tiek dēvēts par pilnvarām, kā arī garantijas, kas nodrošina šo pilnvaru realizāciju, tiesisko statusu regulē LR Satversme. Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, aicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts Saeimai ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un Ministru kabinets sāk pildīt savus pienākumus. Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ: valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā); ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma); ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā); Ministru prezidenta biedru; Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus. Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās savas kompetences ietvaros sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.…
1.uzdevums-Latvijas valsts teritorijas iedalījums un administratīvi teritoriālās vienības. Latvijas valsts ir teritoriāla sabiedriska organizācija, kas ar publiskas varas mehānisma palīdzību pārvalda sabiedrību. Jebkurai valstij ir 3 pamatelementi-teritorija ( zemes virspuses daļa noteiktās robežās, gaiss, teritoriālie ūdeņi, slāņi zemes virsmā). Robežas nosaka starptautiskie līgumi. Latvijas valsts Republikas ūdeņi ir valsts teritoriālie ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā skaitot no maksimālā bēguma līnijas gar krastu, kuģi, kā jūras tā gaisa, kas brauc zem Latvijas karoga, diplomātiskās ēkas. Teritorija ir valsts materiālais pamats un vitāli nepieciešams eksistences nosacījums. Valsts teritorija jāstrukturizē, lai to varētu organizēt, tātad lai sekmīgi funkcionētu valsts vara. Teritoriālā vienība – valsts teritorijas daļa, kurā valsts vara organizē šīs teritorijas daļas pārvaldi. Valsts teritorijas organizēšana pēc sava satura ir plašāka parādība kā administratīvās teritorijas jēdziens. Valsts teritoriju var organizēt sakarā ar: militārām aktivitātēm, dzelzceļa sistēmas funkcionēšanu, vēlēšanām, dabas izrakteņu ieguvi, kara apgabalu veidošanu- dzelzceļu kustības organizēšanu- dabas parku teritoriju veidošanu; stihisku nelaimju novēršanas organizēšanu- pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma.
