Diplomātiskās tiesības ir starptautisko tiesību normu kopums, kas reglamentē: 1)Starpvalstu kontaktu norisi; 2)Valstu diplomātisko pārstāvniecību un diplomātisko aģentu: Funkcijas; Statusu; Tiesības;Imunitāti. Ieskats vēsturē. Valdnieki: 1)Valdnieki iemiesoja sevī visu varu valstī (pārstāvēja valsti savā personā)- Nosūtīja un pieņēma sūtņus, Saistīja valsti ar līgumiem, Pieteica karu utml. 2)Saskaņā ar starptautiskajām paražām valdnieki baudīja: *Imunitātes tiesības, proti, svešas valsts teritorijā viņi: Nebija tās likumu pakļautībā, Nebija policijas varas pakļautībā (izņemot ar valsts drošību saistītos jautājumos), Nemaksāja personīgos nodokļus un nodevas (izņemot pasta, telegrāfa, nekustamā īpašuma nodokli), nebija pakļauti vietējai kriminālajai un civilajai jurisdikcijai. *Eksteritorialitātes tiesības - valdnieki tās baudīja, vadoties pēc fikcijas, ka, būdami ārvalstīs, tie it kā joprojām abstrakti ir savas valsts teritorijā. Tas nenotika ar karali, kas ceļoja incognito. Tāds valdnieks tomēr nezaudēja tiesības jebkurā brīdī nosaukt savu īsto vārdu un baudīt visas savas tiesības. Ieskats vēsturē. Valdnieki: 1)Tiesu prakse attiecībā uz monarhiem: Monarhi nebija pakļauti citas valsts civilajai jurisdikcijai tikai kā valdnieki; Tiesu prakse pilnībā atzina ārvalstu valdnieka pakļautību citas valsts jurisdikcijai, ja viņš pats bija griezies ar prasību šajā tiesā; …
