Izstāde izraisa pārdomas par to, cik ļoti tā laika cilvēks atšķiras no mūsdienu cilvēka. Atbilde katram jārod sava, jo uztveres par to, kas ir netikums, kas nav, ir atšķirīgas. Kopumā izstāde ir kā melnais humors. It kā stāsta lietas, par kurām nevajadzētu smieties, piemēram, par zagšanu, izvirtību, melno maģiju, taču tas tiek pasniegts nepiespiestā, jautrā veidā, kas ne tikai liek smaidīt, bet arī aizdomāties par to, lai cik ļoti nebūtu attīstījušās tehnoloģijas, cik ļoti mainījies cilvēka dzīves ritms, vājības un kaislības tik un tā nav mainījušās. Vienīgais, kas ir mainījies, ir šo kaprīžu forma, nevis saturs.…
