| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Darba samaksas jēdziens un organizācija | 5 |
| 1.1. | Darba samaksas jēdziens | 5 |
| 1.2. | Darba samaksas organizācija | 6 |
| 2. | Darba samaksas sastāvdaļas | 7 |
| 2.1. | Darba alga | 7 |
| 2.2. | Darba līgumā noteiktās piemaksas | 8 |
| 2.3. | Prēmijas | 9 |
| 2.4. | Cita veida atlīdzība par darbu | 9 |
| 3. | Darba samaksas izmaksa | 10 |
| 4. | Darbinieka izdevumu atlīdzināšana un ieturējumi | 12 |
| 4.1. | Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana | 12 |
| 4.2. | Ieturējumi no darba samaksas un to ierobežojumi | 13 |
| SECINĀJUMI | 14 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 15 |
SECINĀJUMI
1. Darba samaksa ir daudz plašāks jēdziens par darba algu, jo tā sastāv no darba algas, piemaksām, prēmijām un jebkāda cita veida atlīdzībām par darbu;
2. Nosakot darba samaksu darbiniekiem par vienu un to pašu vai vienādas vērtības darbu, ir jāievēro vienlīdzības princips;
3. Laika algas sistēmā būtiskāais ir nostrādātais laiks, turpretim akorda algas sistēmā– izpildītās darba devēja noteiktās darba normas;
4. Izmaksājot darba samaksu, darba devējam ir obligāti jāizsniedz darbiniekam arī darba samaksas aprēķins, un pēc darbinieka pieprasījuma, darba devējam tas ir jāizskaidro;
5. Darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, bet tikai tādā gadījumā, ja darbinieks tam ir rakstiski piekritis;
6. Ieturējumi nedrīkst pārsniegt 20% no mēneša darba samaksas;
7. Ieturējumi ir izdarāmi tādā apmērā, lai darbinieks saņemtu vismaz minimālo mēneša algu;
8. Pārzinot Darba likumu, darbinieki var izvairīties no tā, ka darba devēji nesegtu darbiniekiem radušos izdevumus, kuri radušies saistībā ar darbu; var izvairīties no tā, ka viņu darba samaksa ir mazāka, nekā citam darbiniekam, kurš veic tādu pašu vai līdzvērtīgu darbu;
9. Katram darbiniekam un darba devējam būtu jāpārzin Darba likums, lai pārzinātu savas tiesības, jo nereti darbinieki par savām tiesībām ir slikti informēti un darba devēji to var izmantot savā labā.
…
Bieži vien mēs neizšķiram divus jēdzienus – darba alga un darba samaksa – uzskatot, ka tas ir viens un tas pats, bet pēc Darba likuma 59.panta „Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.” ir saprotams, ka darba samaksa ir daudz plašāks jēdziens par darba algu, jo ietver sekojošas sastāvdaļas: 1. Darba alga; 2. Darba līgumā noteiktās piemaksas; 3. Prēmijas; 4. Jebkāda cita veida atlīdzība par darbu. Pastāv divu veidu algas sistēmas – laika algas un akorda algas sistēma. Laika algas sistēmas ietvaros būtiskākais ir faktiski nostrādātais laiks, atbilstoši kuram tiek aprēķināta arī alga. Šī sistēma ir darbiniekam, kam ir noteikta mēneša, dienas vai stundas algas likme. Akorda algas sistēmā būtiskākais ir paveiktā darba daudzums, atbilstoši kuram tiek aprēķināta darba alga. Akorda algas sistēma ir darbiniekam, kam ir jāizpilda darba devēja noteiktās darba normas.
