Dzimtas paražas un apkārtējās dabas klusais, atturīgais skaistums
zināmos apstākļos viegli varēja iešķilt kādā no katlapu ļaudīm daiļrades dzirksti. Tā arī notika. Un mūsu gadsimta sākumā šeit dienas gaismu ieraudzīja viena no savdabīgākiem un spilgtākām personībām latviešu skatuves mākslā- Žanis Katlaps.
Žaņa katlapa vecākiem- Elizabetei un Miķelim- bija četri bērni: pirmdzimtā- Katrīne nomira pēc četrām vasarām, 1903. gadā- piedzima Fricis, 1907. gadā- Žanis un 1911. Gadā- Anna. Elizabete Katlape izauklējusi arī divus mazbērnus- meitas Annas Ancānes Ilzi un Juri – Žaņa Katlapa krustbērnus.
Visi kas stāsta atmiņas par Žaņa Katlapa vecākiem, kā vienu no pirmajiem min vārdu “sirsnīgs”. Būdami mazrunīgi stingra rakstura cilvēki, mūždien darba gaitās iedami, viņi prata pateikt citiem ne vienu vien labu vārdu, mīļi uzņem ciemiņus, aprūpēt un paēdināt tos. Gan tēvam, gan mātei bija īpaši silts smaids un skatiens, kas neatvairāmi rosināja citos cilvēkos labas domas un gaišas jūtas. Gluži tāpat mācēja smaidīt un uzlūkot citus Žanis un Anna, un vēl mūsdienās – Annas bērni. Kad bija īgnums uz kādu, viņi klusēja.…
