Es manu, kā kurmis rokas augšup. Es skaitu nokritušās vīnogu lapas uz balkona grīdas un gaidu ziemu. Tāpat es gaidu pavasari un vīterojošos putnus aiz loga. Gaidu vasaru un siltās lietusgāzes, un atkal rudeni. Es sveicu katru jaunu dienu, cerībā atrast kādu jaunu „krāsu”.
Es stāstu, jo redzu. Stāstu, lai citi redzētu.
…
