Lai gan Romas impērija 5.gs. sabruka, baznīcas (grieķu katoļu un Romas katoļu) nezaudēja savu vienotību. Laika gaitā starp tām tomēr iezīmējās arvien lielākas atšķirības, kas 1054.g. noveda līdz baznīcas šķelšanās. Par vienām no pirmajām nesaskaņām var uzskatīt ikonoklastu cīņas Bizantijā 8. – 9.gs.
Kas ir ikona? Vārds “ikona” cēlies no grieķu val. “eikon” un nozīmē “tēls”, “portrets”. Mūsdienās ar vārdu “ikona” saprot kristīgās baznīcas svētbildes.
717.g. pie varas Bizantijā nāca imperators Leons III, kurš valdīja līdz 741.g. Imperators 726.g. pavēlēja nodzēst Kristus attēlu no imperatora pils durvīm, kā arī ierobežoja toreiz populāro svēto relikviju pielūgšanas kultu (gabali no Kristus krusta, līķaudekla u.c.).Tas bija pirmais solis, pirmā vēršanās pret ikonām. 730.g. viņš izdeva ediktu, kurš aizliedza ikonas, pavēlēja tās iznīcināt visās baznīcās. Bizantijā sākās ikonoklasms jeb svētbilžu grautiņi. Sabiedrība sadalījās 2 naidīgās grupās:
1) ikonolaros (no grieķu val. vārdiem “ eikon” – attēls un “latreiā” – kalpošana, attēlu pielūgšana = cilvēki, kas aizstāvēja ikonas, to pielūgšanu),
2) ikonoklastos (no grieķu val. vārdiem “ eikon” – attēls un “klao” – salauzt = svētbilžu grāvējs).
Kāpēc radās šis konflikts?
…
