Mēs ilustrācijas veidojām no mūsu mājturības stundās pagatavotajiem zvēriņiem no dabas materiāliem “photoshopā” bet varējām arī ļaut bērniem uzzīmēt.
Šeit ir viena bērna darbiņš, kurš tapa bērniem lasot mūsu izveidoto pasaku. Bērns klausījās pasaku un paralēli tam zīmēja.
Pasaka tika speciāli izveidota tā, lai beigās bērni padomātu, ko varētu ar šīm sēnēm darīt, tādā veidā sekmējot bērna līdzpārdzīvojumu šiem zvēriņiem. Prieks bija skatīties uz bērnu zīmējumiem, kur varēja redzēt, ka lielākā daļa bērnu šīs sēnes meža zvēru starpā sadala... kāds cits bērns bija uzzīmējis, kā šīs sēnes paliek mežā un priecē visus meža zvērus tālāk.
Šādu metodi zīmēt ar literāro darbu izmantoju savā praksē, strādājot pirmsskolā un pat skolā. Bērniem ļoti patīk šādi uzdevumi, kur no viņiem netiek prasīts kaut kas konkrēts. Bērni var ļauties savai fantāzijai.
Šajā pasakas zīmējumā ir redzams, kā mans dēls 10 gadi redz šo pasaku. Lasīju viņam pasaku, un viņš zīmēja to, ko dzirdēja un kas likās svarīgs. Ļoti interesanti bija piefiksēt, ka viņš tomēr spēj saklausīt nozīmīgas detaļas. Piemēram: zīmēja ragus un atkārtoja, ka ragi bija kā koka zari.
…
