Šobrīd pasaulē 0,5–1 miljards cilvēku nesaņem pietiekamu pārtikas daudzumu. Apmēram 13 miljoni cilvēku katru gadu nomirst no bada. Pēc ANO datiem tikai 1/3 planētas iedzīvotāju ir nodrošināti ar pietiekamu uzturu gan pēc kaloriju daudzuma, gan pēc uztura struktūras. Šie ir šausminoši skaitļi. Tajā pašā laikā attīstītajās valstīs (ASV, Kanādā, Austrālijā, Rietumeiropas valstīs) ir pārtikas pārpalikums. Vai tas netraucē pilntiesīgai cilvēces attīstībai? Kāpēc pārtikas pārpalikums nevar atrisināt pārtikas problēmas attīstības valstīs?
„Bada josla” aizņem tropisko Āfriku, Āzijas dienvidus un dienvidaustrumus, kā arī daļu Latīņamerikas. Kāpēc tieši šo rajonu iedzīvotāji cieš no pārtikas problēmām? Tam ir vairāki iemesli. Viens no būtiskākajiem cēloņiem ir neefektīva augsnes izmantošana. Attīstības valstīs zemes apstrāde nav mehanizēta, nav attīstīta irigācija un meliorācija. Lielas platības aizņem arī kafijkoku, kakao koku, zemesriekstu un citu eksportkultūru plantācijas. Netiek paplašināta aramzemju platība, jo, lai to realizētu ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Lauksaimniecības produktivitātes kāpumu bremzē arī sīko zemnieku saimniecību pastāvēšana. Bet šie nav vienīgie iemesli. Liela nozīme ir arī augstajai dzimstībai, zemajam izglītības līmenim, mazattīstītajam transportam, lopbarības trūkumam, kā arī slimībām. Tieši tāpēc cīņai pret pārtikas problēmām jābūt komplicētai.
…
