1.“Nav ne mazāka trokšņa visapkārt, ja neņem vērā čūskas, kas, ceļa karstajās smiltīs sildīdamās, jūsu soļus izdzirdušas, nočab sausajos viršos. Dažreiz var dzirdēt, ka priedēm vietām miza sagriežas vīstoklī, atraisas no stāva un nokrīt. Brīžam kaut kur ļoti tālu atskan baložu dūkšana, bet, kad iekūkojas nezināmā vietā dzeguze (..) ” (Ievaddaļa)
2.“Šiem kokiem katram bija sava balss, un tā izteica viņu caur mūžiem klīstošas, nemainīgas dvēseles. Vislielākā vējā, kad, liekas, visi koki savienojas neizprotamā šņākšanā, varēja izšķirt liepas mīksto šalkšanu, augstā koka vītola piekļāvīgās čalas un ozola stingro, ērģelēm līdzīgo dūkšanu. ” (Ievaddaļa)…
