Jau 70.gados sākās zināms atkusnis PSRS iekšpolitiskajā situācijā. Īpaši tas attiecās uz PSRS satelītvalstīm un okupētajām teritorijām, kur auga nacionālas noskaņas. Līdz ar Gorbačova nākšanu pie varas 1985.gadā sākās ievērojams pārbūves posms, kas galu galā beidzās ar PSRS sabrukumu. Šo pārbūvi var raksturot divās daļās- ekonomiskā un politiskā. Tomēr abas šīs daļas bija cieši saistītas, bez tam, tajās ļoti lielu lomu spēlēja tieši politiskās elites.
Manuprāt tieši ekonomiskais jautājums bija tas, kurš PSRS neļāva saglabāties vēl ilgāk. PSRS rūpniecība jūtami sāka atpalikt no Rietumu līmeņa- trūka izejvielas, bija nemitīgi streiki. Arī lauksaimniecība vairs nespēja nodrošināt atbilstošu pārtikas daudzumu, tādēļ iedzīvotājos brieda neapmierinātība. To vēl vairāk pastiprināja melnais tirgus, kas bija aktuāls ne vien attiecībā uz ārvalstu precēm, bet arī uz pārtikas produktiem. Šajos procesos ļoti cieši iesaistījās politiskās elites. Jūtot “stingrās rokas” atslābumu, daļa elites locekļu kļuva par ievērojamiem ekonomikas darboņiem. Viņi uzkrāja ievērojamas bagātības, pie tam tas nebija saistīts tikai ar darbību melnajā tirgū un kooperatīvu dibināšanu, kas izsaimniekoja ekonomiskās bagātības. Ļoti izplatīti bija gadījumi, kad politiskā elite pati izlaupīja Komunistisko partiju, kas bija viena no bagātākajām pasaules organizācijām.…
