-
Valsts sociālās apdrošināšanas problemātiskie aspekti lauksaimniecības nozarē Latvijā
2011–2015 гг.
2016–2020 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| DARBĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMI | 7 | |
| IEVADS | 8 | |
| 1. | VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS TEORĒTISKĀS UN TIESISKĀS BĀZES RAKSTUROJUMS | 10 |
| 1.1. | Sociālā apdrošināšana un tās veidi | 10 |
| 1.2. | Sociālās apdrošināšanas maksājumi atbilstoši apdrošinātās personas statusam | 18 |
| 2. | LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARES RAKSTUROJUMS | 26 |
| 2.1. | Saimnieciskā darbība lauksaimniecības nozarē Latvijā | 26 |
| 2.2. | Nodarbinātība lauksaimniecībā | 32 |
| 3. | VALSTS SOCIĀLĀ APDROŠINĀŠANA LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARĒ LATVIJĀ UN CITĀS ES DALĪBVALSTĪS | 36 |
| 4. | VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS PROBLEMĀTISKIE ASPEKTI LAUKSAIMNIEKU UN EKSPERTU VĒRTĒJUMĀ | 43 |
| 4.1. | Sociālās apdrošināšanas sistēmas vērtējums lauksaimnieku skatījumā | 43 |
| 4.2. | Ekspertu viedokļa analīze | 60 |
| SECINĀJUMI | 64 | |
| PRIEKŠLIKUMI | 66 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 67 | |
| PIELIKUMI | 73 |
SECINĀJUMI
1. Lauksaimniekiem uzņēmējdarbības formu ir iespējams izvēlēties no vairākiem variantiem, kas ietekmē arī to kādā veidā tiks aprēķinātas un veiktas sociālās iemaksas.
2. Lauksaimniecībā ļoti izplatīta ir pašnodarbinātība. Vairāk kā puse no ekonomiski aktīvajiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem VSAOI veic kā pašnodarbinātas personas.
3. Nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarē samazinās, ko ietekmē nozares attīstība, kad atsevišķu darbu veikšanai vairs nav nepieciešams tik daudz darbinieku kā agrāk. Kā arī iedzīvotāju vēlme pēc stabila darba visa gada garumā un lielāka atalgojuma mudina viņus meklēt darba iespējas citās nozarēs.
4. Eiropā ir vairāki pozitīvi piemēri īpašai nodokļu sistēmai lauksaimniekiem. Īpašās nodokļu sistēmas lauksaimniekiem tiek vērtētas dažādi. Lauksaimnieki šādas nodokļu sistēmas pārsvarā vērtē pozitīvi, savukārt ar lauksaimniecību nesaistīti iedzīvotāji mēdz uzskatīt ka šādas nodokļu sistēmas nav nepieciešamas un rada liekus izdevumus.
5. Izanalizējot lauksaimnieku un ekspertu viedokļus iespējams secināt, ka būtisks faktors, kas netiek ņemts vērā nosakot pašnodarbināto VSAOI aprēķināšanas un maksāšanas kārtību ir lauksaimnieku sezonālie ienākumi. Lauksaimnieki ienākumus pārsvarā gūst vien dažus mēnešus gadā. Nereti darbs un līdzekļi šo ienākumu gūšanai tiek ieguldīts ilgākā laika periodā, kā tiek gūti ienākumi. Pie pašreizējās VSAOI aprēķināšanas kārtības lauksaimnieki, ja vien viņiem mēnešos, kad tiek gūti ienākumi tie ir gana lieli lai būtu jāaprēķina un jāmaksā VSAOI, ir sociāli apdrošināti tikai dažus mēnešus gadā.…
Latvijas Republikas Satversmes 109. pants paredz ikvienam iedzīvotājam tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, bezdarba un citos likumā noteiktos gadījumos (1922). Sociālās apdrošināšanas mērķis ir ienākumu aizvietojuma nodrošināšana, personai aizejot pensijā, zaudējot darbu, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, saslimstot, dodoties pirmsdzemdību un pēcdzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, ciešot nelaimes gadījumā darbā vai iegūstot arodslimību. Lauksaimniecības nozarē, kas salīdzinājumā ar citām nozarēm, tiek ierindota pie nozarēm, kas ražo produktus ar zemāko pievienoto vērtību un turklāt vairāk kā citas nozares tiek pakļauta dažādiem gan ekonomiskiem, gan politiskiem, gan dabas izraisītiem pārbaudījumiem un tādēļ ir ļoti atkarīga no valsts atbalsta, sakārtota un saprotama sociālā politika ir nozīmīga tās pārstāvjiem – lauksaimniekiem.
PDF formāts.
