-
Ievads valodniecībā
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Analītiskā daļa | 4 |
1.1. | Latviešu valodas priekšmets skolā | 4 |
2. | Konstatējošā daļa | 9 |
2.1. | Secinājumi | 9 |
2.2. | Priekšlikumi | 9 |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 10 |
2. Konstatējošā daļa
2.1. Secinājumi
1. Ir pieejami daudz materiālu latviešu valodas mācību priekšmetā, kuros iekļauti valodniecības pamatjautājumi, tomēr lielākā daļa no tiem ir veidoti pēc jau gadiem pastāvoša standarta un neatšķiras ar jaunām tēmām vai metodēm jautājuma paguvē.
2. Valodniecības pamatjautājumi tiek aplūkoti visas pamatskolas garumā, sākot ar 1. klasi līdz pat 9. klasei, kas palīdz katrā mācību gadā padziļinātāk apskatīt šo jautājumu.
3. Mācību satura reglaments ir atbilstošs mūsdienu mācību vielu apguvei, jo ļauj skolotājam brīvi izvēlēties metodes, ar kuru palīdzību veidot stundas plānu un iemācīt skolēnam apgūt nepieciešamo jautājumu.
2.2. Priekšlikumi
1. Plaši pieejamajos mācību materiālos būtu nepiecešamas oriģinālas un radošas pieejas mācību vielas apguvē, ar kuru palīdzību skolēns pats varētu apgūt mācību vielu.
2. Pašlaik atsevišķi tiek atdalīta teorija no praktiskā pielietojuma. Šiem abiem jēdziniem būtu jābūt kopā saistītiem vienā mācību līdzeklī, kur uzreiz ir redzams, kā teorētisko pamatojumu pielietot uzdevumos.
…
Saziņas procesā nepieciešams ne tikai atspoguļot, bet arī precizēt un atjaunināt cilvēka un apkārtējās pasaules attieksmes valodas sistēmā. Tā ikvienā valodā nepārtraukti notiek valodas semantiskās, fonētiskās un gramatiskās sistēmas elementu aktualizācija atbilstoši saziņas vajadzībām, kas izriet no dažādām konkrēta laika posma prasībām un ko var veicināt arī kontakti ar citām valodām (Heine, Kuteva 2006, 1–39). Valodā šāda aktualizācija izpaužas kā fonētisku pārmaiņu pavadīts gramatizēšanās un leksikalizēšanās process (Kalnača 2005, 125–126). Mūsdienu sabiedrībā izpratne par dzimto valodu – vienu no galvenajiem cilvēka domāšanas, pašizpausmes un personības pilnveides līdzekļiem – ir būtiski mainījusies un paplašinājusies.