Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 2 | |
1. | Sudāna | 3 |
2. | Dārfūra | 5 |
2.1. | Dārfūras vēsture | 5 |
2.2. | Dārfūra un citas valstis | 6 |
3. | Starptautiskā integritāte | 8 |
Secinājumi | 10 | |
Izmantotā avoti | 11 |
Lai labāk būtu izprasts šī referāta tēmu, sākumā nedaudz tiks aprakstīta Sudāna vispārīgi. Sudāna atrodas Āfrikas ziemeļaustrumos. Sudāna robežojas ar Ēģipti austrumos, Eriteriju un Etiopiju austrumos, Sarkano jūru – ziemeļaustrumos, Kenija un Uganda dienvidaustrumos, Kongo Demokrātiskā Republika un Centrālās Āfrikas Republika ir dienvidaustrumos, bet Čada rietumos un Lībija ziemeļrietumos. Tā ir lielākā valsts Āfrikā.
“Izņemot dažas nelielas augstienes, Sudāna ir samērā līdzena zeme.[..] Sudānas iedzīvotāji pieder pie vairāk nekā 500 atšķirīgām ciltīm, klaniem un tautībām. Apmēram divas trešdaļas sudāniešu mīt laukos un izdzīvošanai līdzekļus gūst no lauksaimniecībā izaudzētā. [ Sudānas ziemeļu daļā pārsvarā dzīvo arābi, kuri ir musulmaņi. Arī tie nedaudzie šīs teritorijas iedzīvotāji, kuri nav arābi, ir kļuvuši par islāmticīgajiem. [..] Konflikti un pilsoņu kari ir vājinājuši Sudānu, jau kopš tā atguva neatkarību 1956. gadā, - musulmaņi mēģina uzspiest savu dzīves izpratni, vērtības un tradīcijas valsts dienviddaļas iedzīvotājiem” 1 Konflikti un pilsoņu kari tikai apgrūtina Sudānas situāciju. Tas vien, ka vienā valstī ir tik daudz atšķirīgas ciltis un klani, neskatoties uz to, ka tā ir lielākā valsts Āfrikā, apgrūtina tās vadīšanu un uzturēt mieru.
„2004. gadā Džandžavīd milicijas mērķis bija veikt Dārfūrā „etnisko tīrīšanu”[..] Valdība tiek apsūdzēta atbalsta sniegšanā arābu kaujinieku izraisītajā krīzē Dārfūrā”2 Šis citāts atkal pierāda to, ka valsts neizturas pret visām valstīm vienlīdzīgi. Etniskās tīrīšanas nav atļautas nekādos apstākļos un tam nav atrunu. Tiek pārkāptas pašas primārākās tiesības – tiesības uz dzīvību. Protams, ir gadījumi, kad šīs tiesības drīkst ierobežot un tam ir tikai viens gadījums, kad tiek izdarīts, kara noziegums. Tas nav iespējami, jo šajā gadījumā etniskā tīrīšana netiek veikta, kā sods par kara noziegumiem. …
Darba struktūra ir sekojoša – sākotnēji ievadā tiek izvirzīts darba mērķis, darba uzdevumi, darba metodes un hipotēze. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīta Sudāna – kur tā atrodas, kādas starptautiskās konvencijas ir pieņēmusi. Otrajā nodaļā tiek aplūkota atsevišķi Dārfūra. Pirmajā apakšnodaļa tiek izskatīta Dārfūras vēsture, kas attiecas tieši uz nemieriem, lai noskaidrotu to iemeslus. Otrajā apakšnodaļā tiek izskatītas Darfūras un citu valstu attiecības – kuras ir tās valstis, kas cieš no nemieriem Dārfūrā, kura ir tā valts, kuru daļēji var vainot pie tā, kas notiek Dārfūrā. Trešajā nodaļā tiek aplūkota starptautiskā integritāte – ko Sudāna dara nepareizi un vai ir iespējams ko mainīt.
