Koncentrācijas nometnē plaukst un zeļ personības kults, tāpēc nereti ieslodzītie cenšas nokļūt pie nometnes vadītāja, lai viņam izklāstītu visas nebūšanas un pastāstītu par padoto pārkāpumiem un neizdarībām.
V.Frankls savā darbā izvirzīja tēzi, ka galvenā atšķirība starp cilvēku un visiem citiem dzīvniekiem ir tāda, ka galu galā viņš izvēlas pats. Tāpēc arī nometnē, kur visiem liktenis ir vienāds un visi pilnīgi vienādi var tikt iznīcināti jebkurā mirklī, vieni, uzvedās kā cūkas, bet citi – kā svētie. Tā ir negatīvās brīvības izvēle. Tā ir cilvēka cienīga izvēle.
V.Frankls atzīst, ka „visi, kas tūkstošiem un tūkstošiem laimīgu nejaušību vai Dieva brīnuma dēļ, lai kā to sauktu, esam izdzīvojuši, to zinām un varam mierīgi teikt: labākie nav atgriezušies”. V.Frankls izdzīvoja, un viens no izdzīvošanas iemesliem ir arī viņa logoterapeitiskie meklējumi.
…
