Kopš datētās vēstures pirmsākumiem cilvēki ir izrādījuši pretestību indivīdiem, kuri atšķiras no viņiem. Sākotnējie vērtēšanas kritēriji bija izskats un uzvedība, mūsdienās tie ir rase, reliģija, tautība, kultūra, dzīves stils, sociālā klase un dzimums. Pagātnē šīs atšķirības arī pastāvēja, taču daudzas tautas par tās salīdzinoši neapzinājās, jo viņiem nebija iespēju izpētīt pasauli ne pašiem, ne tehnoloģiski. Mūsdienās komunikāciju tehnoloģiju attīstība šīs barjeras ir novērsusi un sapludinājusi pasauli globālā kopienā. Dažādu kultūru, vērtību, uzskatu, tradīciju, uzvedību un dzīves stilu zināšana, izpratne un cieņa tomēr nespēj sekot tehnoloģijas attīstībai. Etnocentriskums rada priekšstatu par sevi kā standartu citiem, kuri kultūras ziņā atšķiras, piemēram, etniskās piederības, dzimuma, reliģijas vai tautības ziņā. Cilvēce ir tālu no cilvēku atšķirību apzināšanas, piemērošanās tām un novērtēšanas, arī veselības aprūpe šajā ziņā nav izņēmums. Mūsdienās transkulturālās zinības māsu praksē ir aktuālas.
Mēs varam iemācīties novērtēt savas atšķirības un pieņemt viens otru ar dažādo ieguldījumu, prasmēm un talantiem. Aprūpē iesaistītās personas, mēģina saprast citas kultūras un cilvēkus, kuri no mums atšķiras.…
