| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Persona kā tiesību subjekts | 4 |
| 2. | Dižciltīgie un priesteri, to tiesības | 6 |
| 3. | Sievietes tiesības un pilngadība | 7 |
| 4. | Vergu tiesiskais stāvoklis, kolonu juridiskais statuss | 10 |
| 5. | Amati un amatpersonas | 12 |
| Nobeigums | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
Šo referāta tematu izvēlējos, jo tas likās saistošs un iegūtās zināšanas nenāks par ļaunu jurista darba pamatu izpratnei.
Referātā vēlos izvirzīt mērķi – noskaidrot, kāds bija personu tiesiskais stāvoklis Romā, atkarībā no tā, vai persona bija Romas pilsonis – brīva persona, vai vergs, kā arī to, kā persona varēja kļūt par vergu un kādas tiesības bija verga statusā nonākušajiem. Darba uzdevums ir izzināt, ka personas tiesisko stāvokli ietekmēja mantiskais stāvoklis vai piederība noteiktai grupai. Īpaši vēlētos uzzināt ko vairāk par sieviešu tiesībām Romā, vai tās pastāvēšanas laikā sievietēm vispār bija kādas tiesības, kāda bija sievietes loma, kā arī noskaidrot jautājumu par pilngadības iestāšanās vecumu. Darba uzdevums ir noskaidrot vergu tiesisko stāvokli, salīdzināt to statusu ar sievietēm, dižciltīgajiem, amatpersonām un priesteriem. Referāta galvenais mērķis būtu vispār izprast personas jeb cilvēka tiesības Romā.
Rakstot darbu vēlētos noskaidrot:
kādos gadījumos tiesībspēja bija pilnīga, kādos tā samazinās, un kas to ietekmēja,
kā arī kurā brīdī Romā tiesībspējas sākas un beidzas,
un vai var vilkt paralēles starp personu tiesībspēju Romā un mūsdienās pastāvošajām personu tiesībām.
Cilvēks Romā vienmēr piederēja kādam kolektīvam un caur to arī valstī kopumā. Atkarībā no tā, kādam kolektīvam vai grupai cilvēks tika pieskaitīts, atšķīrās arī viņa tiesības un tiesiskais stāvoklis kopumā…
