Andrejs Spāģis-
(1820-1871)- nozīmīgs
jaunlatviešu kustības
dalībnieks, pirmais, kas
jaunlatviešu cīņai par
latviešu tautas brīvību
pievērsa Eiropas
uzmanību.
Dzimis Dunalkas pagasta Spāģos saimnieka (skrodera) ģimenē.
Mācījies Raibenieku un Durbes skolā.
Publicists, pedagogs.
1838.gada līdz 1853.gadam viņš bija patstāvīgs skolotājs Meldzeres muižā.
1854.gadā aizbrauca uz Krieviju strādāt par muižas pārvaldnieku.
Viņa līdzgaitnieks Krišjānis Valdemārs reiz teicis, ka Spāģis izglītotības ziņā bijis "tālu priekšā saviem amata biedriem".
Lielāko mūža daļu pavadījis Krievijā, jo darboties Latvijā liedza sanīšanās ar vācu muižniecību.
1871.gadā A.Spāģis Saratovā saslimst ar holēru un mirst. Turpat arī apglabāts. Kapa vieta nav zināma.
A. Spāģa galvenais veikums valodniecībā bija ābeces ,,Bērnu prieks’’ sarakstīšana (1844, 1894), kur novecojušo burtošanu cenšas aizstāt ar skaņu metodi.
Mācību grāmata ,,Pārcēlājs, kas māca skolas bērniem viegli no latviešu valodas uz vācu valodu pārcelties’’ (1847).
Kopā ar F.Brīvzemnieku strādājis pie
"Krievu – latviešu – vācu" vārdnīcas sagatavošanas un fizikas mācību grāmatu sarakstīšanas latviešu valodā.…
