-
Māsu zinātnes teoriju pielietošana praksē
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 2. | Vai jēdzieni teorijā ir saistīti? | 6 |
| 3. | Vai izsaka noteiktu viedokli par doto parādību/ darbību? | 6 |
| 4. | Vai teorija ir loģiska? | 7 |
| 5. | Kādās situācijās teorija ir pielietojama? | 8 |
| 6. | Vai teorija izsaka pieņēmumus par realitāti, kurus var pārbaudīt, veicot pētījumus? | 8 |
| 7. | Vai teorija dod papildus zināšanas par māsas praksi? Vai to var pārbaudīt? | 9 |
| 8. | Vai teorija saskan ar citām pārbaudītām un apstiprinātām zināšanām? | 10 |
| 9. | Vai teorija nodrošina vis ietverošu ieskatu un veidu, kā saprast klientu, veselību, vidi, māsu praksi? | 11 |
| 10. | Kāda ir teorijas darbība? | 12 |
| 11. | Kā teorija atspoguļo filozofijas aspektus uz to? | 12 |
| 12. | No kāda konceptuāla modeļa attīstījās teorija? | 13 |
| 13. | Kādas zināšanas no citām teorijām ir izmantotas teorijā? | 13 |
| 14. | Ko apgalvo teorija? | 15 |
| 15. | Aprakstīt praktiskas situācijas teorijas pielietošanai | 15 |
| 16. | Uzzīmēt shematisku teorijas attēlojumu | 16 |
| Izmantotā literatūra | 22 |
V. Hendersones māsu teorijā ir aplūkoti pamatjēdzieni, kur medmāsa uzstājas slimnieka palīga lomā.
V. Hendersones māsu teorija – viens no pirmajiem mēģinājumiem aprakstīt aprūpi, kā patstāvīgu profesiju.
Šajā teorijā tiek uzsvērts, ka indivīdam ir:
nepieciešamība pēc fizioloģiska un emocionāla līdzsvara,
nepieciešama palīdzība, lai nodrošinātu veselību un neatkarību vai arī mierīgu nāvi,
nepieciešams spēks, zināšanas un griba, lai sasniegtu vai arī nodrošinātu veselību.
V. Hendersone apgalvo, ka, aprūpe var aplīdzēt indivīdiem; indivīdi ir vai nu veseli, un var kļūt neatkarīgi (patstāvīgi).
V. Hendersone apraksta faktorus, kas iespaido pacienta prasības apmierinājumu: sociāli kulturālais līmenis, fizisku un dvēselisku spēku krājums, motivācija, vecums un tā tālāk.
”...Cilvēks - vesela, pilnīga, un neatkarīga būtne, kurai ir 14 pamatvajadzības:
1. Elpot normāli.
2. Ēst un dzert pietiekoši.
3. Izvadīt ķermenim nevajadzīgās vielas (eliminācija).
4. Kustēties un saglabāt ķermenim vēlamo pozu.
5. Gulēt un atpūsties.
6. Izvēlēties atbilstošu apģērbu.
7. Saglabāt ķermeņa temperatūru, piemēroti ģērbjoties vai mainot vidi.
8. ievērot ķermeņa higiēnu un aizsargāt ādu no ievainojumiem.
9. Izvairīties no apkārtējās vides briesmām un necensties ievainot citus.…
Es izvēlējos V. Hendersones teoriju analīzei, tāpēc, ka es uzskatu to daudzu teoriju pamatu. „Māsa ir pagaidu samaņa pacientam nesamaņā, vēlme dzīvot tam, kurš gribējis izdarīt pašnāvību, kājas klientam pēc amputācijas, acis tam, kurš tikko zaudējis redzi, pārvietošanās iespējas zīdainim, zināšanu un drošības avots jaunajai mātei, valoda tam, kurš ir par vāju, lai runātu.” ( V. Hendersone, 1966.) - māsas misija.
