Ceļmalīte ir ļoti sens augs. Ārābu un Persiešu ārsti to izmantoja ārstniecībā un ļoti augsti vērtēja jau X gadsimtā. Senajā Grieķijā un Romā lielās ceļmalītes lietoja dizentērijas ārstēšanai.
No Eiropas ceļmalītes tika ieviestas Amerikā, kur vietējie iedzīvotāji tās nosauca par baltā cilvēka pēdām.
Lapas ceļmalītei ir olveida, kuras pāriet garās bārkšsaknēs. Ziedi sakārtoti blīvā vārpā uz gara ziedneša. Putekšņlapu kātiņi balti, putekšnīcas violetas. Zied no maija līdz oktobrim.…
