Stounhedža
Stounhedža ir neolīta un bronzas laikmeta piemineklis, veidota no rinķa veidā izvietotiem milzīgiem akmeņiem, un ir viena no aizvēsturiskajām vietām pasaulē. Arheologi domā ka, šie stāvošie akmeņi tika uzcelti starp 2500. un 2000. gadu p.m.ē., kaut gan apkārtējais zemes valnis un grāvis ir veidoti ap 3100. gadu p.m.ē. Stounhendža, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidots kā senais Mēness un Saules kalendārs. Šo akmeņu izvietojums pieļauj, ka noteiktā laikā, Saule spīd caur noteiktiem akmeņiem. Stounhendža ir 4000 gadu veca. Pastāv vēl viena ideja, ko ir secinājuši angļu arheologi Tomotijs Darvills un Džefs Ujeinraits, uzmanību vēršot uz tuvumā esošajiem apbedījumiem, kurās pēc cilvēku zobu analīzēm ir noteikts, ka tie nav bijuši vietējie iedzīvotāji. Izejot no tā, zinātnieki ir izteikuši pamatojumu, ka šie cilvēki ir ieradušies šeit no visas pasaules ticot, ka akmeņi tiem palīdzēs izveseļoties. Arheologi to nodēvējuši par vēlā akmens laikmeta dienvidu Anglijas „reanimācijas” vietu.
…
Vispārīgs raksturojums. Lielbritānija ir salu valsts, kuras oficiālais nosaukums – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, taču biežāk to sauc vienkārši par Lielbritāniju, pēc lielākā salas nosaukuma, vai Angliju, kas ir galvenās vēsturiskās daļas nosaukums. Valsts atrodas Eiropas ziemeļrietumos uz Britu salām. Ziemeļu un rietumu pusi apskalo Atlantijas okeāns, austrumos Ziemeļjūra, rietumos arī Īrijas jūra, dienvidos no kontinenta Lielbritāniju atdala Lamanša un Padekalē šaurumi. Valsts ziemeļu un rietumu daļa ir kalnaina, bet valsts centrālā daļa ir samērā līdzena. Pašu valsti veido 4. vēsturiskie apgabali – Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija, kas ir atšķirīgi gan ģeogrāfisko apstākļu, gan vēsturiskās attīstības, iedzīvotāju etniskā un reliģiskā sastāva, kultūras mantojuma un tradīciju ziņā.
